Home About
Ko te COVID-19 kua faigatā lele ai nā mea mō nā tahi tamaiti Pahefika ma nā kāiga, e aofia ai nā fakafitāuli ki ō lātou ola lelei ma te lātou auai ki nā akoakoga.

Pacific Education Support Fund Fakatupega Fehoahoani ki nā Akoakoga mō Pahefika

E lahi nā fakalapotopotoga i te komiuniti ma nā gāluega tautua Pahefika nae gālulue ke fehoahoani ki tamaiti āoga Pahefika ma nā kāiga ke auai ki nā akoakoga i te taimi o te COVID-19, ma fakamautinoa ko nā tamaiti āoga Pahefika ma nā kāiga e maua e ki lātou nā tautuaga ma nā fehoahoaniga e manakomia e ki latou.

Ko te Pacific Education Support Fund – Fakatupega Fehoahoani ki nā Akoakoga mō Pahefika e avanoa mō nā tautua i nā komiuniti, vāega ma nā fakalapotopotoga ke fehoahoani ki tamaiti āoga ma ō lātou kāiga ke tali ai ō lātou manakoga tau akoakoga ma te ola lelei iēia e māfua pe fakalalahi ona ko te COVID-19.

Ko nā manakoga tau akoakoga, ko ni manakoga ma ni fehoahoaniga e manakomia ke fakamautinoa ai ko tamaiti āoga Pahefika e mafai ke olo ma auai fakalelei ki nā āoga. E aofia ai na fehoahoaniga ki te ola lelei ma fau ni hokotalaga lelei. Ko ni fakatakitakiga o ni tautuaga e ōno aofia ai:

  • Ko nā vāfealoaki o nā kāiga Pahefika ma nā āoga e tuputupu pea e auala i te fatuga o ni fehokotakiga ma ni fehoahoaniga ki kāiga ma tamaiti āoga ke toe fehokotaki.
  • Ko te fehokotakiga o tamaiti āoga Pahefika ma nā kāiga ma nā tautūaga e talafeagai e maua ai nā fehoahoaniga mō nā manakoga tau akoakoga, fakatakitakiga, ni akoakoga e maua i te mea e nonofo ai ma ke i ei ni āvanoa ki ni auala ke fakaauau ai nā akoakoga ma nā koleniga.
  • Fehoahoani ki te toe foki atu ki nā akoakoga i nā āoga pe ko nā ākoga kāmata ma hakili ni auala lelei ki nā akoakoaga ma nā koleniga.
  • Fehoahoani ki te auai o tamaiti aoga ki nā akoakoga ma te fakatalanoaga o tamaiti āoga Pahefika.

Ko te Pacific Education Support Fund – Fakatupega Fehoahoani ki nā Akoakoga Pahefika ko he vāega e ō te COVID-19 Response and Recovery Fund ma fakatupe ai te $39.7m i ni tauhaga e fā (2020/21 ki te 2023/24) ke mafai ai ke fehoahoani ki tamaiti Pahefika ma nā kāiga ke maua ni āvanoa ki nā akoakoga.

Ko nā fakamatalaga pe ko ai te mafai ke tālohaga ki nā fakatupega, ma te pepa tālohaga e maua i kinei

Fakatupega (Tufatufaga mō nā kogāfenua)

$6m e faka-āvanoa mō ni kogāfenua e lima i te tauhaga 2021/22. E hēai he fakatapula o te aofaki o te vaegā tupe e mafai koe ke fakatalohaga ki ei, kae e tatau ke i loto o te aofaki na fakataga mō te kogāfenua e nofo ai koe. Ko te fakatupega kua uma te fakahoahoa, e vēnei:

  • $4m mō Aukilani
  • $344,000 mō Waikato
  • $211,000 mō Hawke’s Bay-Tairāwhiti
  • $941,000 mō Wellington
  • $484,000 mō Canterbury ma Chatham Island

Ko te vaegā tupe na fakahoa mō Aukilani e kitea ai te tokalahi o te fuainumela o tamaiti āoga Pahefika i te kogāfenua ma te āfāinaga o nā fehuiakiga o nā Tūlaga Fakailo o te COVID-19. Ko nā kogāfenua e lima e tokalahi lele ai nā tamaiti āoga Pahefika, e fua ki te aofakiga o tamaiti āoga uma e nonofo ai ma te aofakiga o te numela fuafua āgai ki te aofakiga o tamaiti ākoga Pahefika e i ei – e vēnā foki nā tūlaga hē laututuha i te fakahoaga o nā tamā-ō-kāiga i nā kogāfenua.

Ko nā vāega e tatau ke maua

Ke fakatālohaga ki nā fakatupega e i ei nei, e tatau ke maua uma e koe nā vāega iēnei:

  • Ko koe ko he vāega e o te komiunuiti/fakalāpotopotoga/kaulotu pe ko he gāluega tautua ki nā kogāfenua tau-akoakoga iēnei: Aukilani, Waikato, Hawke’s Bay-Tairāwhiti, Ueligitone pe ko Canterbury ma te Chatham Islands
  • Ko te koutou vāega kua uma te lehitala i te tūlāfono ma i ei he tuhi tupe i te igoa o te lehitala
  • Ko koe, ma nā tino uma o te koutou vāega ni hitiheni Niu Hila pe ni tino nonofo mau ma e nonofo i Niu Hila
  • Ko tau atiake (project) e peleni ma fuafua ke fakatino i nā kogāfenua e lima iēia e tākua i luga ma fehoahoani ki tamaiti āoga ma nā kāiga e i ei nā pikitaga Pahefika ke maua na āvanoa ki nā tautuaga ma nā fehoahoaniga ke holoholo lelei ma manuia nā akoakoga
  • Ko hō ni mea pe ni lihohi e maua i te fakaaogagia o te fakatupega, e āvanoa e heai he totogi ki nā tamaiti āoga Pahefika uma ma o lātou kāiga
  • Ko te koutou vāega e heai ni tupe e tatau ke totogi faka-kaitalafau pe lavelave faka te tūlāfono (f.t. bankruptcy, legal challenges etc.)

Ko nā gāluega tautua iēia e i ei ā lātou kogakalake ma te Matāeke ma nā gāluega tautua iēia e hē i ei ni ā lātou kogakalake ma te Matāeke, e māfai uma ke talohaga.

Ko nā gāluega tautua nā manuia i nā fakatupega o te tauhaga 2020/2021, e mafai ke toe talohaga.

Ko te fakagāhologa o te iloiloga, e kikila ai foki ki te faiga o au gāluega i te tauhaga fakatupe muamua. E tatau ke fakailoa mai nā fakamatalaga i loto o tau tuhi apalai ki nā fakatupega nā maua e koe.

E mafai e koe oi apalai ki he vaegā tupe ke fakalahi pe fakaopoopo ki tau ātiakega. E tatau ke fakailoa mai nā fakamatalaga ki loto o tau tuhi apalai agai ki nā vaegā tupe na maua e koe ki tau ātiakega.

E fokotahi oioti te apalai e mafai ke fai i te kogāfenua fokotahi a he fakalapotopotoga ki te Fakatupega Fehoahoani ki nā Akoakoga mō Pahefika (Support Fund).

E mafai e koe oi kau i ni apalai tuku fakatahi e fia vē faka-pāga; kae e hē mafai e nā gāluega tautua oi apalai fakalahi ki he kogāfenua e fokotahi kafai ko ia te takitakia te polokalame.

E hē fakatupegia e te Pahefika Pacific Education Support Fund – Fakatupega Fehoahoani ki nā Akoakoga mō nā vāega iēnei: 

  • Ko nā ākoga kāmata, nā āoga tūlaga lua ma nā āoga tūlaga tolu (tertiary education) e hē mafai ke talohaga ki te Pacific Education Support Fund – Fakatupega Fehoahoani ki nā Akoakoga mō Pahefika kae e mafai ke talohaga ki te Pacific Education Innovation Fund – Fakatupega mō ni Aitia Fōu tau Akoakoga mō Pahefika, i kinei.
  • Ko nā ātiakega kua uma lava te fakatupe ke fakatino a nā ākoga kāmata, āoga tulaga lua ma nā āoga iunivehitē (tertiary providers) (nā atiakega e fakatino hako e nā ākoga kāmata, nā āoga tulaga lua ma nā āoga maualuga).
  • Ko nā ātiakega e maua ai ni tupe ola ma/pe hō ni ātiakega ke maua ai he tupe ma nā gāluega tautua, fakatakitakiga, fakatupega ke hakili tupe ai (fundraise).
  • Ko nā gāluega e hē fetaui ni kā vāega e tatau ke fakamuamua e te fakatupega tenei.
  • Ko nā polokalame ma nā ātiakega e fakatino i nā atunuku i fafo, e aofia ai i nā atunuku e taukikila e Niu Hila.
  • Ko nā fale ma nā mea faigāluega e totogi ai nā mea ke fakatino ai nā gāluega (infrastructure or capital expenses)
    • Ko nā meafaigāluega e he fakatupegia; e ōno fakataga e te Matāeke tau Akoakoga ke lihi ni mea faigāluega tāua (f.t mahini komipiuta taigole).
  • Femalagākiga ki nā atunuku i fafo.

Ko nā vāega e onoono āgai ki ei nā apalai

Ko nā tuhi apalai e talia e iloilo āgai ki nā vāega iēnei:

  • E vēhea ona fakamaliegia e te fakatālohaga nā manakoga o te Fakatupega
  • Ni fakamaoniga ko te polokalame e tali ki nā manakoga o tamaiti āoga Pahefika ma faia ni tautūaga ki he manakoga fakatatau ki nā akoakoga na māfua mai pe kua fakalalahi ona ko te COVID-19
  • Ni fakamaoniga ko koe e agavaka ma mafai ke fakatino te polokalame i loto o te apalai
  • E lava nā lihohi o tau polokalame e fehoahoani lahi ki tamaiti āoga Pahefika ma ō lātou kāiga

Iloiloaga ma nā faigālipoti

Ko koe e manakomia ke lipoti mai te fakagāhologa o tau polokalame. Kō iētahi fakamatalaga kā maua atu i nā manakoga mō nā lipoti ki nā tino na manuia a lātou tālohaga.

Additional Information