Pacific Education Innovation Fund – Fakatupega mō ni Aitia Fōu tau Akoakoga mō Pahefika

Kua fakaāli foki e te COVID-19 te lahi o nā mau faiga fōu iēia e fai i loto o nā komiuniti o tagata Pahefika ke fakamautinoa ai ko tamaiti āoga Pahefika ma nā kāiga e i loto i nā talanoaga, e haogalēmū ma ola mālōlō i nā akoakoga.

Ke amanakia ma lagolago ki nā faiga fōu iēnei ko te Pacific Education Innovation Fund – Fakatupega mō ni Aitia Fōu tau Akoakoga mō Pahefika kua toe tatala i te tauhaga 2021/22.

Ko te fakatupega tēnei e fakapitoa lava ki ni faiga fōu e fehoahoani ki nā manakoga tau te ola lelei ma nā manakoga o te kalikalamu o tamaiti āoga Pahefika, nā fakahetonu talu ai te COVID-19, e aofia ai nā āoga e fakaaogā ai nā gagana e lua ko te gagana Pahefika ma te Igilihi.

Ko ki mātou e kikila ki ni faiga aitia fou, gālulue fakatahi ma ni auala kehekehe ke fakatino ai nā akoakoga mā ke fakataigole ai te āfāinaga o te COVID-19 ki nā akoakoga mō tamaiti āoga Pahefika ma nā kāiga, e aofia ai:

• ni faka-akoakoga mā ni akoakoga Pahefika, e fakapitoa mō tamaiti āoga Pahefika ma nā kāiga ke fakatino pe fakalauaitele;
• fauga pe ko te fakalahiga o nā lihohi tau te kalikalamu mō ni tamaiti āoga Pahefika ma nā kāiga; ma
• nā polokalame pe ni atiakega e fakamaliegia nā manakoga tau akoakoga ma te ola lelei e tautua ai ia tagata Pahefika mō tagata Pahefika

Ko nā akoakoga e fakaaogā ai nā gagana Pahefika ma te gagana Igilihi

Ko nā akoakoga e fakaaogā ai nā gagana Pahefika ma te gagana Igilihi, ko kinā e mafai ai e nā tamaiti āoga ma nā kāiga ke maua ni āvanoa ki nā akoakoga ma nā lehona e fetaui ki te kalikalamu a te atunuku e fakaaogā ai nā gagana Pahefika. E hē aofia ai te akoga o he gagana Pahefika ke fai ma he tahi gagana ke tautala ai.

Mō te Fakatupega mō ni Aitia Fōu tau Akoakoga mō Pahefika (Innovation Fund):

• Ko nā āoga e fakaaogā ai nā gagana Pahefika ma te gagana Igilihi, e fakaaogā ai he gagana Pahefika 50% o te taimi ke fai ai nā fakatonuga ma nā lehona i te vahega.
• Ko nā akoakoga e lahi fakaaogā ai he gagana Pahefika ke fakaako ai ia tamaiti āoga e tuha e 80% o te taimi i nā matākupu pe ni lehona.
• Ko nā gagana Pahefika ko nā gagana ia a nā fenua o te Pahefika.

E manakomia e te Matāeke nā polokalame e fakatatau ki nā āoga e fakaaogā ai nā gagana Pahefika ma te gagana Igilihi, ke kitea manino ai na hokotaga ki Te Whāriki ma te Kalikalamu a Niuhila, kāfai e talafeagai ai.

Ko nā fakamatalaga pe ko ai te mafai ke tālohaga ki nā fakatupega, ma te pepa tālohaga e maua i kinei

Fakatupega (Tufatufaga mō nā kogāfenua)

I te tauhaga 2021, ko nā faiāoga, fale āoga, fakalāpotopotoga a nā komiuniti, fale gāluega tautua, nā tino hukehuke ma nā faiāoga i nā āoga mauāluga i hō he kogafenua i Aotearoa, e mafai ke apalai ki ni vaegā tupe e lua, ke tali ai ki nā manakoga o nā tamaiti āoga Pahefika ma ō lātou kāiga, i nā tūlaga o te ola lelei ma te kalikalamu, iēia e māfua pe kua fakalalahi ona ko te COVID-19: 

1. $2.5m mō na fakatinoga o nā aitia fōu e fakaaogā ai nā gagana e lua, he gagana Pahefika ma te Igilihi, vēnā ma nā akoakoga i nā ākoga kāmata; pe
2. $3.5m mō nā fakatinoga o iētahi faiga fōu ke fakafetaui ki nā manakoga o te ola lelei ma te kalikalamu a nā akoakoga a te Pahefika. 

E $6m e āvanoa i tauhaga uma ke pa ki te tauhaga 2023/24.

Fakahoahoaga o te fakatupega

Ko te puha i lalo e fakahino ai te fakahoahoaga o te fakatupega: 

• Ko te fakatupega mō nā kogāfenua na fakahoahoa ke fakafetaui ki te tokalahi o tamaiti āoga i he kogāfenua.
• Ko te fakatupega mo nā āoga iēia e fakaaogā ai te gagana Pahefika ma te Igilihi, e lahi te fakahoa ki Aukilani aua e matea ko te tokalahiga o nā āoga vēnei e tokalahi i te kogāfenua o Aukilani.

Ko nā vāega e tatau ke maua

E tatau ke maua uma e koe nā vāega iēnei i apalai – ko koe ko he:

• Fakalāpotopotoga pe ni hui e ō he ākoga kamata, āoga tūlaga lua ma/pe āoga maualuga. E mafai ke aofia ai:
• Ni tamaiti āoga i ni vāega e hokotaga ki he āoga tulaga lua, āoga maualuga pe ko he fakalāpotopotoga i te komiuniti
• Ni mātua ma ni kāiga e hokotaga ki he ākoga kāmata, āoga tulaga lua, āoga maualuga pe ko he vāega/fakalāpotopotoga i te komiuniti
• He Kāhui Ako e fai ma hui e ō ni āoga, ākoga kāmata ma/pe ni āoga maualuga

• Kulupu ma ni fakalāpotopoto i te komiuniti, e aofia ai nā kaulotu.
• Tino hukehuke ma ni faiāoga e hokotaga ki he āoga maualuga pe ko he fakalāpotopotoga hukehuke.
  • Gāluega tautua tau āoga pe ko te ōla lelei (social).
• Ko te vāega e fakatālohaga ai koe ke fai mō lātou hui ko he vāega kua lehitala e kehe mai.  
• Ko koe pe ko tau vāega e i loto ai he tino e 18 tauhaga pe ova atu te matua.
• Ko koe, ma nā tino uma o te koutou kulupu, ni hitiheni Niu Hila pe ni tino nonofo mau ma e nonofo i Niu Hila.
• Ko tau atiake fōu e fatu ma fakatino i Niu Hila ma lagolago ai nā tamaiti āoga Pahefika ma nā kāiga.
• Ko tau atiake fōu e fetaui ki nā manakoga tau akoakoga i te kalikalamu ma/pe ko te ola lelei o tamaiti āoga.
• Ko hō ni mea pe ni lihohi e fai e fakaaogā ai te fakatupega, e avanoa e heai he totogi ki nā tamaiti āoga Pahefika uma ma o lātou kāiga.
• Ko tau vāega e hē i ei ni ā lātou kaitālafu, holitūlafono pe ni iētahi mea (f.t bankruptcy, faka-tē-tulafono mtm).

Mō nā fakatupega a nā āoga iēia e fakaaogā ai nā gagana Pahefika ma te Igilihi, ko te fakamuamua e kave ki nā tālohaga iēia e i ei ō lātou fehokotakiga ma he ākoga kāmata pe he āoga tulaga lua e i ei ā lātou polokalame e fakaaogā ai nā gagana Pahefika ma te Igilihi, e aofia ai nā tālohaga mai nā komiuniti.

Ko nā gāluega tautua iēia e i ei ā lātou kogakalake ma te Matāeke ma nā gāluega tautua iēia e hē i ei ni ā lātou kogakalake ma te Matāeke, e māfai uma ke talohaga.

Ko nā gāluega tautua e manuia i nā fakatupega o te tauhaga 2020/2021 e mafai ke toe apalai.

Ko te fakagāhologa o te iloiloga, e kikila ai foki ki te faiga o au gāluega i te tauhaga fakatupe muamua. E tatau ke fakailoa mai nā fakamatalaga i loto o tau tuhi apalai ki nā fakatupega nā maua e koe.

E mafai ke lahi lele ni au apalai e fai.

E māfai e nā tino ke tālohaga ki te fakatupega i ni kogafenua e lahi e fakaaogā ai te polokalame atiake e fokotahi, kae, e tatau ke kehe te apalai e fai mō nā kogafenua takitahi e fofou e fakatino ai te polokalame.

E mafai e koe oi apalai ki he vaegā tupe ke fakalahi pe fakaopoopo ki tau ātiakega. E tatau ke fakailoa mai nā fakamatalaga ki loto o tau tuhi apalai agai ki nā vaegā tupe na maua e koe ki tau ātiakega.

E hē Fakatupega mō ni Aitia Fōu tau Akoakoga mō Pahefika (Innovation Fund) nā vāega iēnei:

• Ko nā ātiakega kua uma te fakatupe ke fakatino a nā ākoga kāmata, āoga tulaga lua ma nā āoga maualuga (nā atiakega e fakatino hako e nā ākoga kāmata, nā āoga tulaga lua ma nā āoga maualuga)
• Ko nā fakatinoga e hē maua mai ai he tupe ola ma/pe hō ni fakatinoga hakili tupe
• Ko nā polokalame ma nā ātiakega e fakatino i nā atunuku i fafo, e aofia ai nā atunuku e taukikila e Niu Hila
• Ko nā mea ke fakatino ai nā gāluega (infrastructure or capital expenses)
  • Ko nā meafaigāluega e he fakatupegia; e ōno fakataga e te Matāeke tau Akoakoga ke lihi ni mea faigāluega tāua (f.t mahini komipiuta taigole).
• Femalagākiga ki nā atunuku i fafo.

Ko nā vāega e onoono āgai ki ei nā apalai

Ko nā tuhi apalai e talia e iloilo āgai ki nā vāega iēnei:

• Ni fakamaoniga ko te polokalame e tali ki nā manakoga o tamaiti āoga Pahefika ma faia ni tautūaga ki he manakoga fakatatau ki nā akoakoga na māfua mai pe kua fakalalahi ona ko te COVID-19
• E mafai vēhea onā i ei ni hūiga o tau polokalame atiake ki tamaiti āoga Pahefika
• Ni fakamaoniga ko koe e agavaka ma mafai ke fakatino te polokalame i loto o te apalai
• Ko he tala o te tupe e i loto ai ni lihohi e talafeagai ma fakatino mai ai te aogā ō te tupe

E fia kimātou iloa pe vēhea ona lagolago nā akoakoga o tamaiti āoga Pahefika ma nā kāiga tau polokalame atiake i te:

Pe

• Fakatino ni faiga fōu tau akoakoga ke fakamaliegia nā manakoga o tamaiti āoga Pahefika ma nā kāiga, fakatatau ki te ola lelei ma te kalikalamu nā māfua mai pe kua fakalalahi ona ko te COVID-19. Ko nā aitia fōu (innovation) e fatufatu ake ai ni auala fōu ma kehekehe ke fakamaliegaia nā manakoga o tō komiuniti

PE

• Fakatinoga o ni faigā fōu tau akoakoga i nā āoga e fakaaogā ai nā gagana Pahefika ma te Igilihi i te tāimi o te COVID-19

E fia mātou iloa:

• Ko niā nā mea e fōu mā kehe mai i tau polokalame atiake
• E vēhea ona fakamaliegia nā manakoga o tamaiti āoga e tau polokalame atiake nā āfaina ona ko te COVID-19
• E vēhea ona maua e koe ia tamaiti āoga ma nā kāiga ma vēhea ona maua he kehekehega
• E fakatino vēhea tau polokalame atiake
• E kaumai i fea ni au mea faigāluega ma ni līhohi ke fakatino ai te polokalame, ma aogā ki tamaiti āoga Pahefika

Iloiloaga ma nā faigālipoti

Ko koe e manakomia ke lipoti mai te fakagāhologa o tau polokalame. Kō iētahi fakamatalaga kā maua atu i nā manakoga mō nā lipoti ki nā tino na manuia a lātou tālohaga.

Additional Information

• Pacific.Innovationfund@education.govt.nz
  
• Project work plan template
• Budget template